Appendice:Coniugazioni/Latino/merito

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		meritō, meritās, meritāvī, meritātum, meritāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		meritāre	meritārī	meritāvisse	meritātum esse	meritātūrum esse	meritātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		meritāns		meritātus		meritātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		meritandī	meritandō	meritandum	meritandō
gerundivo		meritandus
supino		meritātum (ablativo: meritātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	meritō	meritās	meritat	meritāmus	meritātis	meritant
	imperfetto	meritābam	meritābās	meritābat	meritābāmus	meritābātis	meritābant
	futuro semplice	meritābō	meritābis	meritābit	meritābĭmus	meritābĭtis	meritābunt
	perfetto	meritāvī	meritāvīstī	meritāvit	meritāvĭmus	meritāvīstis	meritāvērunt, meritāvēre
	piuccheperfetto	meritāvĕram	meritāvĕrās	meritāvĕrat	meritāverāmus	meritāverātis	meritāvĕrant
	futuro anteriore	meritāvĕrō	meritāvĕris	meritāvĕrit	meritāverĭmus	meritāverĭtis	meritāvĕrint
passivo	presente	meritor	meritāris, meritāre	meritātur	meritāmur	meritāmĭnī	meritantur
	imperfetto	meritābar	meritābāris, meritābāre	meritabātur	meritābāmur	meritābāmĭnī	meritābantur
	futuro semplice	meritābor	meritābĕris, meritābere	meritābĭtur	meritābĭmur	meritābimĭnī	meritābuntur
	perfetto	participio passato (meritātus) seguito dall’indicativo presente di sum meritātus sum meritātus es meritātus est meritātī sumus meritātī estis meritātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (meritātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum meritātus eram meritātus erās meritātus erat meritātī erāmus meritātī erātis meritātī erant
	futuro anteriore	participio passato (meritātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum meritātus erō meritātus eris meritātus erit meritātī erimus meritātī eritis meritātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	meritem	meritēs	meritet	meritēmus	meritētis	meritent
	imperfetto	meritārem	meritārēs	meritāret	meritārēmus	meritārētis	meritārent
	perfetto	meritāvĕrim	meritāvĕris	meritāvĕrit	meritāverĭmus	meritāverĭtis	meritāvĕrint
	piuccheperfetto	meritāvissem	meritāvissēs	meritāvisset	meritāvissēmus	meritāvissētis	meritāvissent
passivo	presente	meriter	meritēris, meritēre	meritētur	meritēmur	meritēmĭnī	meritentur
	imperfetto	meritārer	meritārēris, meritārēre	meritārētur	meritārēmur	meritārēminī	meritārentur
	perfetto	participio passato (meritātus) seguito dal congiuntivo presente di sum meritātus sim meritātus sis meritātus sit meritātī simus meritātī sitis meritātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (meritātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum meritātus essem meritātus essēs meritātus esset meritātī essēmus meritātī essētis meritāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	meritā	—	—	meritāte	—
	futuro	—	meritātō	meritātō	—	meritātōte	meritantō
passivo	presente	—	meritāre	—	—	meritāminī	—
	futuro	—	meritātor	meritātor	—	meritāminor	meritantor