Appendice:Coniugazioni/Latino/munio

Coniugazione

Verbo di quarta coniugazione
paradigma
		mūniō, mūnis, mūnīvī/mūniī, mūnītum, mūnīre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		mūnīre	mūnīrī	mūnīvisse, mūniisse	mūnītum esse	mūnītūrum esse	mūnītum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		mūniēns		mūnītus		mūnītūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		mūniendī	mūniendō	mūniendum	mūniendō
gerundivo		mūniendus
supino		mūnītum (ablativo: mūnītū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūniō	mūnis	mūnit	mūnīmus	mūnītis	mūniunt
	imperfetto	mūniēbam	mūniēbās	mūniēbat	mūniēbāmus	mūniēbātis	mūniēbant
	futuro semplice	mūniam	mūniēs	mūniet	mūniēmus	mūniētis	mūnient
	perfetto	mūnīvī/mūniī	mūnīvistī, mūniīsti	mūnīvit, mūniit	mūnīvĭmus, mūniimus	mūnīvistis, mūniīstis	mūnīvērunt, mūnīvēre, mūniērunt, mūniēre
	piuccheperfetto	mūnīvĕram, mūnieram	mūnīvĕrās, mūnierās	mūnīvĕrat, mūnierat	mūnīverāmus, mūnierāmus	mūnīverātis, mūnierātis	mūnīvĕrant, mūnierant
	futuro anteriore	mūnīvĕrō, mūnierō	mūnīvĕris, mūnieris	mūnīvĕrit, mūnierit	mūnīverĭmus, mūnierimus	mūnīverĭtis, mūnieritis	mūnīvĕrint, mūnierint
passivo	presente	mūnior	mūnīris, mūnīre	mūnītur	mūnīmur	mūnīmĭnī	mūniuntur
	imperfetto	mūniēbar	mūniēbāris, mūniēbāre	mūniēbātur	mūniēbāmur	mūniēbāmĭnī	mūniēbantur
	futuro semplice	mūniar	mūniēris, mūniēre	mūniētur	mūniēmur	mūniēmĭnī	mūnientur
	perfetto	participio passato (mūnītus) seguito dall’indicativo presente di sum mūnītus sum mūnītus es mūnītus est mūnītī sumus mūnītī estis mūnītī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (mūnītus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum mūnītus eram mūnītus erās mūnītus erat mūnītī erāmus mūnītī erātis mūnītī erant
	futuro anteriore	participio passato (mūnītus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum mūnītus erō mūnītus eris mūnītus erit mūnītī erimus mūnītī eritis mūnītī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūniam	mūniās	mūniat	mūniāmus	mūniātis	mūniant
	imperfetto	mūnīrem	mūnīrēs	mūnīret	mūnīrēmus	mūnīrētis	mūnīrent
	perfetto	mūnīvĕrim, mūnierim	mūnīvĕris, mūnierīs	mūnīvĕrit, mūnierit	mūnīverĭmus, mūnierīmus	mūnīverĭtis, mūnierītis	mūnīvĕrint, mūnierint
	piuccheperfetto	mūnīvissem, mūniissem	mūnīvissēs, mūniissēs	mūnīvisset, mūniisset	mūnīvissēmus, mūniissēmus	mūnīvissētis, mūniissētis	mūnīvissent, mūniissent
passivo	presente	mūniar	mūniāris, mūniāre	mūniātur	mūniāmur	mūniāmĭnī	mūniantur
	imperfetto	mūnīrer	mūnīrēris, mūnīrēre	mūnīrētur	mūnīrēmur	mūnīrēmĭnī	mūnīrentur
	perfetto	participio passato (mūnītus) seguito dal congiuntivo presente di sum mūnītus sim mūnītus sis mūnītus sit mūnītī simus mūnītī sitis mūnītī sint
	piuccheperfetto	participio passato (mūnītus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum mūnītus essem mūnītus essēs mūnītus esset mūnītī essēmus mūnītī essētis mūnītī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	mūnī	—	—	mūnīte	—
	futuro	—	mūnītō	mūnītō	—	mūnītōte	mūniuntō
passivo	presente	—	mūnīre	—	—	mūnīminī	—
	futuro	—	mūnītor	mūnītor	—	n.e.	mūniuntor

}}