Appendice:Coniugazioni/Latino/spumo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		spūmō, spūmās, spūmāvī, spūmātum, spūmāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		spūmāre	spūmārī	spūmāvisse	spūmātum esse	spūmātūrum esse	spūmātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		spūmāns		spūmātus		spūmātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		spūmandī	spūmandō	spūmandum	spūmandō
gerundivo		spūmandus
supino		spūmātum (ablativo: spūmātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūmō	spūmās	spūmat	spūmāmus	spūmātis	spūmant
	imperfetto	spūmābam	spūmābās	spūmābat	spūmābāmus	spūmābātis	spūmābant
	futuro semplice	spūmābō	spūmābis	spūmābit	spūmābĭmus	spūmābĭtis	spūmābunt
	perfetto	spūmāvī	spūmāvīstī	spūmāvit	spūmāvĭmus	spūmāvīstis	spūmāvērunt, spūmāvēre
	piuccheperfetto	spūmāvĕram	spūmāvĕrās	spūmāvĕrat	spūmāverāmus	spūmāverātis	spūmāvĕrant
	futuro anteriore	spūmāvĕrō	spūmāvĕris	spūmāvĕrit	spūmāverĭmus	spūmāverĭtis	spūmāvĕrint
passivo	presente	spūmor	spūmāris, spūmāre	spūmātur	spūmāmur	spūmāmĭnī	spūmantur
	imperfetto	spūmābar	spūmābāris, spūmābāre	spūmabātur	spūmābāmur	spūmābāmĭnī	spūmābantur
	futuro semplice	spūmābor	spūmābĕris, spūmābere	spūmābĭtur	spūmābĭmur	spūmābimĭnī	spūmābuntur
	perfetto	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo presente di sum spūmātus sum spūmātus es spūmātus est spūmātī sumus spūmātī estis spūmātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum spūmātus eram spūmātus erās spūmātus erat spūmātī erāmus spūmātī erātis spūmātī erant
	futuro anteriore	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum spūmātus erō spūmātus eris spūmātus erit spūmātī erimus spūmātī eritis spūmātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūmem	spūmēs	spūmet	spūmēmus	spūmētis	spūment
	imperfetto	spūmārem	spūmārēs	spūmāret	spūmārēmus	spūmārētis	spūmārent
	perfetto	spūmāvĕrim	spūmāvĕris	spūmāvĕrit	spūmāverĭmus	spūmāverĭtis	spūmāvĕrint
	piuccheperfetto	spūmāvissem	spūmāvissēs	spūmāvisset	spūmāvissēmus	spūmāvissētis	spūmāvissent
passivo	presente	spūmer	spūmēris, spūmēre	spūmētur	spūmēmur	spūmēmĭnī	spūmentur
	imperfetto	spūmārer	spūmārēris, spūmārēre	spūmārētur	spūmārēmur	spūmārēminī	spūmārentur
	perfetto	participio passato (spūmātus) seguito dal congiuntivo presente di sum spūmātus sim spūmātus sis spūmātus sit spūmātī simus spūmātī sitis spūmātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (spūmātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum spūmātus essem spūmātus essēs spūmātus esset spūmātī essēmus spūmātī essētis spūmāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	spūmā	—	—	spūmāte	—
	futuro	—	spūmātō	spūmātō	—	spūmātōte	spūmantō
passivo	presente	—	spūmāre	—	—	spūmāminī	—
	futuro	—	spūmātor	spūmātor	—	spūmāminor	spūmantor