Appendice:Coniugazioni/Latino/aduno

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		adūnō, adūnās, adūnāvī, adūnātum, adūnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		adūnāre	adūnārī	adūnāvisse	adūnātum esse	adūnātūrum esse	adūnātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		adūnāns		adūnātus		adūnātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		adūnandī	adūnandō	adūnandum	adūnandō
gerundivo		adūnandus
supino		adūnātum (ablativo: adūnātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adūnō	adūnās	adūnat	adūnāmus	adūnātis	adūnant
	imperfetto	adūnābam	adūnābās	adūnābat	adūnābāmus	adūnābātis	adūnābant
	futuro semplice	adūnābō	adūnābis	adūnābit	adūnābĭmus	adūnābĭtis	adūnābunt
	perfetto	adūnāvī	adūnāvīstī	adūnāvit	adūnāvĭmus	adūnāvīstis	adūnāvērunt, adūnāvēre
	piuccheperfetto	adūnāvĕram	adūnāvĕrās	adūnāvĕrat	adūnāverāmus	adūnāverātis	adūnāvĕrant
	futuro anteriore	adūnāvĕrō	adūnāvĕris	adūnāvĕrit	adūnāverĭmus	adūnāverĭtis	adūnāvĕrint
passivo	presente	adūnor	adūnāris, adūnāre	adūnātur	adūnāmur	adūnāmĭnī	adūnantur
	imperfetto	adūnābar	adūnābāris, adūnābāre	adūnabātur	adūnābāmur	adūnābāmĭnī	adūnābantur
	futuro semplice	adūnābor	adūnābĕris, adūnābere	adūnābĭtur	adūnābĭmur	adūnābimĭnī	adūnābuntur
	perfetto	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo presente di sum adūnātus sum adūnātus es adūnātus est adūnātī sumus adūnātī estis adūnātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum adūnātus eram adūnātus erās adūnātus erat adūnātī erāmus adūnātī erātis adūnātī erant
	futuro anteriore	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum adūnātus erō adūnātus eris adūnātus erit adūnātī erimus adūnātī eritis adūnātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adūnem	adūnēs	adūnet	adūnēmus	adūnētis	adūnent
	imperfetto	adūnārem	adūnārēs	adūnāret	adūnārēmus	adūnārētis	adūnārent
	perfetto	adūnāvĕrim	adūnāvĕris	adūnāvĕrit	adūnāverĭmus	adūnāverĭtis	adūnāvĕrint
	piuccheperfetto	adūnāvissem	adūnāvissēs	adūnāvisset	adūnāvissēmus	adūnāvissētis	adūnāvissent
passivo	presente	adūner	adūnēris, adūnēre	adūnētur	adūnēmur	adūnēmĭnī	adūnentur
	imperfetto	adūnārer	adūnārēris, adūnārēre	adūnārētur	adūnārēmur	adūnārēminī	adūnārentur
	perfetto	participio passato (adūnātus) seguito dal congiuntivo presente di sum adūnātus sim adūnātus sis adūnātus sit adūnātī simus adūnātī sitis adūnātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (adūnātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum adūnātus essem adūnātus essēs adūnātus esset adūnātī essēmus adūnātī essētis adūnāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	adūnā	—	—	adūnāte	—
	futuro	—	adūnātō	adūnātō	—	adūnātōte	adūnantō
passivo	presente	—	adūnāre	—	—	adūnāminī	—
	futuro	—	adūnātor	adūnātor	—	adūnāminor	adūnantor