Appendice:Coniugazioni/Latino/alucinor

Voce principale: alucinor.

Verbo di prima coniugazione, deponente
paradigma
ālūcinor, ālūcināris, ālūcināre, ālūcinātus sum, ālūcinātum, ālūcinārī
infinito presente perfetto futuro
ālūcinārī ālūcinātum esse ālūcinātum īrī
participio presente perfetto futuro
ālūcināns ālūcinātus ālūcinātūrus
gerundio nominativo genitivo dativo accusativo ablativo
corrisponde all'infinito presente ālūcinandī ālūcinandō ālūcinandum ālūcinandō
gerundivo ālūcinandus
supino ālūcinātum (ablativo: ālūcinātū)
indicativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ālūcinor ālūcināris, ālūcināre ālūcinātur ālūcināmur ālūcināmĭnī ālūcinantur
imperfetto ālūcinābar ālūcinābāris, ālūcinābāre ālūcinabātur ālūcinābāmur ālūcinābāmĭnī ālūcinābantur
futuro semplice ālūcinābor ālūcinābĕris, ālūcinābere ālūcinābĭtur ālūcinābĭmur ālūcinābimĭnī ālūcinābuntur
perfetto
piuccheperfetto
futuro anteriore
congiuntivo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ālūciner ālūcinēris, ālūcinēre ālūcinētur ālūcinēmur ālūcinēmĭnī ālūcinentur
imperfetto ālūcinārer ālūcinārēris, ālūcinārēre ālūcinārētur ālūcinārēmur ālūcinārēminī ālūcinārentur
perfetto
piuccheperfetto
imperativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ālūcināre ālūcināminī
futuro ālūcinātor ālūcinātor ālūcināminor ālūcinantor