Appendice:Coniugazioni/Latino/denoto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēnotō, dēnotās, dēnotāvī, dēnotātum, dēnotāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēnotāre	dēnotārī	dēnotāvisse	dēnotātum esse	dēnotātūrum esse	dēnotātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dēnotāns		dēnotātus		dēnotātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēnotandī	dēnotandō	dēnotandum	dēnotandō
gerundivo		dēnotandus
supino		dēnotātum (ablativo: dēnotātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēnotō	dēnotās	dēnotat	dēnotāmus	dēnotātis	dēnotant
	imperfetto	dēnotābam	dēnotābās	dēnotābat	dēnotābāmus	dēnotābātis	dēnotābant
	futuro semplice	dēnotābō	dēnotābis	dēnotābit	dēnotābĭmus	dēnotābĭtis	dēnotābunt
	perfetto	dēnotāvī	dēnotāvīstī	dēnotāvit	dēnotāvĭmus	dēnotāvīstis	dēnotāvērunt, dēnotāvēre
	piuccheperfetto	dēnotāvĕram	dēnotāvĕras	dēnotāvĕrat	dēnotāverāmus	dēnotāverātis	dēnotāvĕrant
	futuro anteriore	dēnotāvĕrō	dēnotāvĕris	dēnotāvĕrit	dēnotāverĭmus	dēnotāverĭtis	dēnotāvĕrint
passivo	presente	dēnotor	dēnotāris, dēnotāre	dēnotātur	dēnotāmur	dēnotāmĭnī	dēnotantur
	imperfetto	dēnotābar	dēnotābāris, dēnotābāre	dēnotabātur	dēnotābāmur	dēnotābāmĭnī	dēnotābantur
	futuro semplice	dēnotābor	dēnotābĕris, dēnotābere	dēnotābĭtur	dēnotābĭmur	dēnotābimĭnī	dēnotābuntur
	perfetto	participio passato (dēnotātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēnotātus sum dēnotātus es dēnotātus est dēnotātī sumus dēnotātī estis dēnotātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēnotātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēnotātus eram dēnotātus erās dēnotātus erat dēnotātī erāmus dēnotātī erātis dēnotātī erant
	futuro anteriore	participio passato (dēnotātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēnotātus erō dēnotātus eris dēnotātus erit dēnotātī erimus dēnotātī eritis dēnotātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēnotem	dēnotēs	dēnotet	dēnotēmus	dēnotētis	dēnotent
	imperfetto	dēnotārem	dēnotārēs	dēnotāret	dēnotārēmus	dēnotārētis	dēnotārent
	perfetto	dēnotāvĕrim	dēnotāvĕris	dēnotāvĕrit	dēnotāverĭmus	dēnotāverĭtis	dēnotāvĕrint
	piuccheperfetto	dēnotāvissem	dēnotāvissēs	dēnotāvisset	dēnotāvissēmus	dēnotāvissētis	dēnotāvissent
passivo	presente	dēnoter	dēnotēris, dēnotēre	dēnotētur	dēnotēmur	dēnotēmĭnī	dēnotentur
	imperfetto	dēnotārer	dēnotārēris, dēnotārēre	dēnotārētur	dēnotārēmur	dēnotārēminī	dēnotārentur
	perfetto	participio passato (dēnotātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēnotātus sim dēnotātus sis dēnotātus sit dēnotātī simus dēnotātī sitis dēnotātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēnotātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēnotātus essem dēnotātus essēs dēnotātus esset dēnotātī essēmus dēnotātī essētis dēnotāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēnotā	—	—	dēnotāte	—
	futuro	—	dēnotātō	dēnotātō	—	dēnotātōte	dēnotantō
passivo	presente	—	dēnotāre	—	—	dēnotāminī	—
	futuro	—	dēnotātor	dēnotātor	—	dēnotāminor	dēnotantor