Appendice:Coniugazioni/Latino/erigo

Coniugazione

Verbo di terza coniugazione
paradigma
		ērigō, ērigis, ērēxī, ērēctum, ērigĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ērigĕre	ērigī	ērēxisse	ērēctum esse	ērēctūrum esse	ērēctum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		ērigēns		ērēctus		ērēctūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ērigendī	ērigendō	ērigendum	ērigendō
gerundivo		ērigendus
supino		ērēctum (ablativo: ērēctū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērigō	ērigis	ērigit	ērigĭmus	ērigĭtis	ērigunt
	imperfetto	ērigēbam	ērigēbās	ērigēbat	ērigēbāmus	ērigēbātis	ērigēbant
	futuro semplice	ērigam	ērigēs	ēriget	ērigēmus	ērigētis	ērigent
	perfetto	ērēxī	ērēxistī	ērēxit	ērēxĭmus	ērēxistis	ērēxērunt, ērēxēre
	piuccheperfetto	ērēxĕram	ērēxĕrās	ērēxĕrat	ērēxerāmus	ērēxerātis	ērēxĕrant
	futuro anteriore	ērēxĕrō	ērēxĕris	ērēxĕrit	ērēxerĭmus	ērēxerĭtis	ērēxĕrint
passivo	presente	ērigor	ērigĕris, ērigĕre	ērigĭtur	ērigĭmur	ērigimĭnī	ēriguntur
	imperfetto	ērigēbar	ērigēbāris, ērigēbāre	ērigēbātur	ērigēbāmur	ērigebāmĭnī	ērigēbantur
	futuro semplice	ērigar	ērigēris, ērigēre	ērigētur	ērigēmur	ērigēmĭnī	ērigentur
	perfetto	participio passato (ērēctus) seguito dall’indicativo presente di sum ērēctus sum ērēctus es ērēctus est ērēctī sumus ērēctī estis ērēctī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ērēctus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ērēctus eram ērēctus erās ērēctus erat ērēctī erāmus ērēctī erātis ērēctī erant
	futuro anteriore	participio passato (ērēctus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ērēctus erō ērēctus eris ērēctus erit ērēctī erimus ērēctī eritis ērēctī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērigam	ērigās	ērigat	ērigāmus	ērigātis	ērigant
	imperfetto	ērigĕrem	ērigĕrēs	ērigĕret	ērigerēmus	ērigerētis	ērigĕrent
	perfetto	ērēxĕrim	ērēxĕris	ērēxĕrit	ērēxerĭmus	ērēxerĭtis	ērēxĕrint
	piuccheperfetto	ērēxissem	ērēxissēs	ērēxisset	ērēxissēmus	ērēxissētis	ērēxissent
passivo	presente	ērigar	ērigāris, ērigāre	ērigātur	ērigāmur	ērigāmĭnī	ērigantur
	imperfetto	ērigĕrer	ērigerēris, ērigerēre	ērigerētur	ērigerēmur	ērigerēmĭnī	ērigerentur
	perfetto	participio passato (ērēctus) seguito dal congiuntivo presente di sum ērēctus sim ērēctus sis ērēctus sit ērēctī simus ērēctī sitis ērēctī sint
	piuccheperfetto	participio passato (ērēctus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ērēctus essem ērēctus essēs ērēctus esset ērēctī essēmus ērēctī essētis ērēctī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ērigĕ	—	—	ērigĭte	—
	futuro	—	ērigĭtō	ērigĭtō	—	ērigitōte	ēriguntō
passivo	presente	—	ērigere	—	—	ērigiminī	—
	futuro	—	ērigitor	ērigitor	—	n.e.	ēriguntor