Appendice:Coniugazioni/Latino/erogo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ērogō, ērogās, ērogāvī, ērogātum, ērogāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ērogāre	ērogari	ērogāvisse	ērogātum esse	ērogāturum esse	ērogātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		ērogans		ērogātus		ērogāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ērogandi	ērogando	ērogandum	ērogando
gerundivo		ērogandus
supino		ērogātum (ablativo: ērogātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērogō	ērogās	ērogat	ērogāmus	ērogātis	ērogānt
	imperfetto	ērogābam	ērogābas	ērogābat	ērogabāmus	ērogabātis	ērogābant
	futuro semplice	ērogābo	ērogābis	ērogābit	ērogabĭmus	ērogabĭtis	ērogābunt
	perfetto	ērogāvī	ērogāvīsti	ērogāvit	ērogāvĭmus	ērogāvīstis	ērogāvērunt, ērogāvēre
	piuccheperfetto	ērogāvĕram	ērogāvĕras	ērogāvĕrat	ērogāverāmus	ērogāverātis	ērogāvĕrant
	futuro anteriore	ērogāvĕro	ērogāvĕris	ērogāvĕrit	ērogāverĭmus	ērogāverĭtis	ērogāvĕrint
passivo	presente	ērogor	ērogāris, ērogāre	ērogātur	ērogāmur	ērogāmĭni	ērogāntur
	imperfetto	ērogābar	ērogabāris, ērogābāre	ērogabātur	ērogabāmur	ērogabāmĭni	ērogabāntur
	futuro semplice	ērogābor	ērogabĕris, ērogābere	ērogābĭtur	ērogābĭmur	ērogabimĭni	ērogabūntur
	perfetto	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo presente di sum ērogātus sum ērogātus es ērogātus est ērogāti sumus ērogāti estis ērogāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ērogātus eram ērogātus eras ērogātus erat ērogāti eramus ērogāti eratis ērogāti erant
	futuro anteriore	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ērogātus ero ērogātus eris ērogātus erit ērogāti erimus ērogāti eritis ērogāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērogem	ēroges	ēroget	ērogēmus	ērogētis	ērogent
	imperfetto	ērogārem	ērogāres	ērogāret	ērogarēmus	ērogarētis	ērogārent
	perfetto	ērogāvĕrim	ērogāvĕris	ērogāvĕrit	ērogāverĭmus	ērogāverĭtis	ērogāvĕrint
	piuccheperfetto	ērogāvissem	ērogāvisses	ērogāvisset	ērogāvissēmus	ērogāvissētis	ērogāvissent
passivo	presente	ēroger	ērogēris, ērogēre	ērogētur	ērogēmur	ērogemĭni	ērogēntur
	imperfetto	ērogarer	ērogareris, ērogārēre	ērogaretur	ērogaremur	ērogaremini	ērogarentur
	perfetto	participio passato (ērogātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ērogātus sim ērogātus sis ērogātus sit ērogāti simus ērogāti sitis ērogāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (ērogātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ērogātus essem ērogātus esses ērogātus esset ērogāti essemus ērogāti essetis ērogāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ērogā	—	—	ērogāte	—
	futuro	—	ērogāto	ērogāto	—	ērogatōte	ērogānto
passivo	presente	—	ērogare	—	—	ērogamini	—
	futuro	—	ērogātor	ērogātor	—	ērogaminor	ērogantor