Appendice:Coniugazioni/Latino/incarno

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		incarnō, incarnās, incarnāvī, incarnātum, incarnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		incarnāre	incarnārī	incarnāvisse	incarnātum esse	incarnātūrum esse	incarnātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		incarnāns		incarnātus		incarnātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		incarnandī	incarnandō	incarnandum	incarnandō
gerundivo		incarnandus
supino		incarnātum (ablativo: incarnātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	incarnō	incarnās	incarnat	incarnāmus	incarnātis	incarnant
	imperfetto	incarnābam	incarnābās	incarnābat	incarnābāmus	incarnābātis	incarnābant
	futuro semplice	incarnābō	incarnābis	incarnābit	incarnābĭmus	incarnābĭtis	incarnābunt
	perfetto	incarnāvī	incarnāvīstī	incarnāvit	incarnāvĭmus	incarnāvīstis	incarnāvērunt, incarnāvēre
	piuccheperfetto	incarnāvĕram	incarnāvĕrās	incarnāvĕrat	incarnāverāmus	incarnāverātis	incarnāvĕrant
	futuro anteriore	incarnāvĕrō	incarnāvĕris	incarnāvĕrit	incarnāverĭmus	incarnāverĭtis	incarnāvĕrint
passivo	presente	incarnor	incarnāris, incarnāre	incarnātur	incarnāmur	incarnāmĭnī	incarnantur
	imperfetto	incarnābar	incarnābāris, incarnābāre	incarnabātur	incarnābāmur	incarnābāmĭnī	incarnābantur
	futuro semplice	incarnābor	incarnābĕris, incarnābere	incarnābĭtur	incarnābĭmur	incarnābimĭnī	incarnābuntur
	perfetto	participio passato (incarnātus) seguito dall’indicativo presente di sum incarnātus sum incarnātus es incarnātus est incarnātī sumus incarnātī estis incarnātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (incarnātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum incarnātus eram incarnātus erās incarnātus erat incarnātī erāmus incarnātī erātis incarnātī erant
	futuro anteriore	participio passato (incarnātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum incarnātus erō incarnātus eris incarnātus erit incarnātī erimus incarnātī eritis incarnātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	incarnem	incarnēs	incarnet	incarnēmus	incarnētis	incarnent
	imperfetto	incarnārem	incarnārēs	incarnāret	incarnārēmus	incarnārētis	incarnārent
	perfetto	incarnāvĕrim	incarnāvĕris	incarnāvĕrit	incarnāverĭmus	incarnāverĭtis	incarnāvĕrint
	piuccheperfetto	incarnāvissem	incarnāvissēs	incarnāvisset	incarnāvissēmus	incarnāvissētis	incarnāvissent
passivo	presente	incarner	incarnēris, incarnēre	incarnētur	incarnēmur	incarnēmĭnī	incarnentur
	imperfetto	incarnārer	incarnārēris, incarnārēre	incarnārētur	incarnārēmur	incarnārēminī	incarnārentur
	perfetto	participio passato (incarnātus) seguito dal congiuntivo presente di sum incarnātus sim incarnātus sis incarnātus sit incarnātī simus incarnātī sitis incarnātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (incarnātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum incarnātus essem incarnātus essēs incarnātus esset incarnātī essēmus incarnātī essētis incarnāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	incarnā	—	—	incarnāte	—
	futuro	—	incarnātō	incarnātō	—	incarnātōte	incarnantō
passivo	presente	—	incarnāre	—	—	incarnāminī	—
	futuro	—	incarnātor	incarnātor	—	incarnāminor	incarnantor