Appendice:Coniugazioni/Latino/suscito

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		suscitō, suscitās, suscitāvī, suscitātum, suscitāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		suscitāre	suscitārī	suscitāvisse	suscitātum esse	suscitātūrum esse	suscitātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		suscitāns		suscitātus		suscitātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		suscitandī	suscitandō	suscitandum	suscitandō
gerundivo		suscitandus
supino		suscitātum (ablativo: suscitātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	suscitō	suscitās	suscitat	suscitāmus	suscitātis	suscitant
	imperfetto	suscitābam	suscitābās	suscitābat	suscitābāmus	suscitābātis	suscitābant
	futuro semplice	suscitābō	suscitābis	suscitābit	suscitābĭmus	suscitābĭtis	suscitābunt
	perfetto	suscitāvī	suscitāvīstī	suscitāvit	suscitāvĭmus	suscitāvīstis	suscitāvērunt, suscitāvēre
	piuccheperfetto	suscitāvĕram	suscitāvĕrās	suscitāvĕrat	suscitāverāmus	suscitāverātis	suscitāvĕrant
	futuro anteriore	suscitāvĕrō	suscitāvĕris	suscitāvĕrit	suscitāverĭmus	suscitāverĭtis	suscitāvĕrint
passivo	presente	suscitor	suscitāris, suscitāre	suscitātur	suscitāmur	suscitāmĭnī	suscitantur
	imperfetto	suscitābar	suscitābāris, suscitābāre	suscitabātur	suscitābāmur	suscitābāmĭnī	suscitābantur
	futuro semplice	suscitābor	suscitābĕris, suscitābere	suscitābĭtur	suscitābĭmur	suscitābimĭnī	suscitābuntur
	perfetto	participio passato (suscitātus) seguito dall’indicativo presente di sum suscitātus sum suscitātus es suscitātus est suscitātī sumus suscitātī estis suscitātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (suscitātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum suscitātus eram suscitātus erās suscitātus erat suscitātī erāmus suscitātī erātis suscitātī erant
	futuro anteriore	participio passato (suscitātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum suscitātus erō suscitātus eris suscitātus erit suscitātī erimus suscitātī eritis suscitātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	suscitem	suscitēs	suscitet	suscitēmus	suscitētis	suscitent
	imperfetto	suscitārem	suscitārēs	suscitāret	suscitārēmus	suscitārētis	suscitārent
	perfetto	suscitāvĕrim	suscitāvĕris	suscitāvĕrit	suscitāverĭmus	suscitāverĭtis	suscitāvĕrint
	piuccheperfetto	suscitāvissem	suscitāvissēs	suscitāvisset	suscitāvissēmus	suscitāvissētis	suscitāvissent
passivo	presente	susciter	suscitēris, suscitēre	suscitētur	suscitēmur	suscitēmĭnī	suscitentur
	imperfetto	suscitārer	suscitārēris, suscitārēre	suscitārētur	suscitārēmur	suscitārēminī	suscitārentur
	perfetto	participio passato (suscitātus) seguito dal congiuntivo presente di sum suscitātus sim suscitātus sis suscitātus sit suscitātī simus suscitātī sitis suscitātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (suscitātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum suscitātus essem suscitātus essēs suscitātus esset suscitātī essēmus suscitātī essētis suscitāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	suscitā	—	—	suscitāte	—
	futuro	—	suscitātō	suscitātō	—	suscitātōte	suscitantō
passivo	presente	—	suscitāre	—	—	suscitāminī	—
	futuro	—	suscitātor	suscitātor	—	suscitāminor	suscitantor