Appendice:Coniugazioni/Latino/verbero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		verberō, verberās, verberāvī, verberātum, verberāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		verberāre	verberārī	verberāvisse	verberātum esse	verberātūrum esse	verberātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		verberāns		verberātus		verberātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		verberandī	verberandō	verberandum	verberandō
gerundivo		verberandus
supino		verberātum (ablativo: verberātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	verberō	verberās	verberat	verberāmus	verberātis	verberant
	imperfetto	verberābam	verberābās	verberābat	verberābāmus	verberābātis	verberābant
	futuro semplice	verberābō	verberābis	verberābit	verberābĭmus	verberābĭtis	verberābunt
	perfetto	verberāvī	verberāvīstī	verberāvit	verberāvĭmus	verberāvīstis	verberāvērunt, verberāvēre
	piuccheperfetto	verberāvĕram	verberāvĕrās	verberāvĕrat	verberāverāmus	verberāverātis	verberāvĕrant
	futuro anteriore	verberāvĕrō	verberāvĕris	verberāvĕrit	verberāverĭmus	verberāverĭtis	verberāvĕrint
passivo	presente	verberor	verberāris, verberāre	verberātur	verberāmur	verberāmĭnī	verberantur
	imperfetto	verberābar	verberābāris, verberābāre	verberabātur	verberābāmur	verberābāmĭnī	verberābantur
	futuro semplice	verberābor	verberābĕris, verberābere	verberābĭtur	verberābĭmur	verberābimĭnī	verberābuntur
	perfetto	participio passato (verberātus) seguito dall’indicativo presente di sum verberātus sum verberātus es verberātus est verberātī sumus verberātī estis verberātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (verberātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum verberātus eram verberātus erās verberātus erat verberātī erāmus verberātī erātis verberātī erant
	futuro anteriore	participio passato (verberātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum verberātus erō verberātus eris verberātus erit verberātī erimus verberātī eritis verberātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	verberem	verberēs	verberet	verberēmus	verberētis	verberent
	imperfetto	verberārem	verberārēs	verberāret	verberārēmus	verberārētis	verberārent
	perfetto	verberāvĕrim	verberāvĕris	verberāvĕrit	verberāverĭmus	verberāverĭtis	verberāvĕrint
	piuccheperfetto	verberāvissem	verberāvissēs	verberāvisset	verberāvissēmus	verberāvissētis	verberāvissent
passivo	presente	verberer	verberēris, verberēre	verberētur	verberēmur	verberēmĭnī	verberentur
	imperfetto	verberārer	verberārēris, verberārēre	verberārētur	verberārēmur	verberārēminī	verberārentur
	perfetto	participio passato (verberātus) seguito dal congiuntivo presente di sum verberātus sim verberātus sis verberātus sit verberātī simus verberātī sitis verberātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (verberātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum verberātus essem verberātus essēs verberātus esset verberātī essēmus verberātī essētis verberāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	verberā	—	—	verberāte	—
	futuro	—	verberātō	verberātō	—	verberātōte	verberantō
passivo	presente	—	verberāre	—	—	verberāminī	—
	futuro	—	verberātor	verberātor	—	verberāminor	verberantor