Terza declinazione
  singolare plurale
nominativo prīvātiō prīvātiōnēs
genitivo prīvātiōnĭs prīvātiōnŭm
dativo prīvātiōnī prīvātiōnĭbŭs
accusativo prīvātiōnĕm prīvātiōnēs
vocativo prīvātiō prīvātiōnēs
ablativo prīvātiōnĕ prīvātiōnĭbŭs

privatio f sing, terza declinazione (genitivo: privationis)

  1. privazione, assenza, mancanza, l'essere privo di
prī | vā | tĭ | ō
  • (pronuncia classica) IPA: /priːˈwaː.ti.oː/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /priˈva.t͡si.o/

dal verbo privo, con il suffisso -tio

discendenti in altre lingue