Latino modifica

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo solūtūrus solūtūră solūtūrum
genitivo solūtūrī solūtūrae solūtūrī
dativo solūtūrō solūtūrae solūtūrō
accusativo solūtūrŭm solūtūrăm solūtūrum
vocativo solūtūrĕ solūtūră solūtūrum
ablativo solūtūrō solūtūrā solūtūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo solūtūrī solūtūrae solūtūră
genitivo solūtūrōrum solūtūrārum solūtūrōrum
dativo solūtūrīs solūtūrīs solūtūrīs
accusativo solūtūrōs solūtūrās solūtūră
vocativo solūtūrī solūtūrae solūtūră
ablativo solūtūrīs solūtūrīs solūtūrīs

 Voce verbale

soluturus

  1. participio futuro di solvō

  Sillabazione modifica

sŏ | lū | tū | rŭs

  Pronuncia modifica

  • (pronuncia classica) IPA: /so.luːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /so.luˈtu.rus/

 Etimologia / Derivazione modifica

dal verbo solvō

  Uso / Precisazioni modifica

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)