Appendice:Coniugazioni/Latino/limito

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		līmitō, līmitās, līmitāvī, līmitātum, līmitāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		līmitāre	līmitārī	līmitāvisse	līmitātum esse	līmitātūrum esse	līmitātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		līmitāns		līmitātus		līmitātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		līmitandī	līmitandō	līmitandum	līmitandō
gerundivo		līmitandus
supino		līmitātum (ablativo: līmitātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	līmitō	līmitās	līmitat	līmitāmus	līmitātis	līmitant
	imperfetto	līmitābam	līmitābās	līmitābat	līmitābāmus	līmitābātis	līmitābant
	futuro semplice	līmitābō	līmitābis	līmitābit	līmitābĭmus	līmitābĭtis	līmitābunt
	perfetto	līmitāvī	līmitāvīstī	līmitāvit	līmitāvĭmus	līmitāvīstis	līmitāvērunt, līmitāvēre
	piuccheperfetto	līmitāvĕram	līmitāvĕrās	līmitāvĕrat	līmitāverāmus	līmitāverātis	līmitāvĕrant
	futuro anteriore	līmitāvĕrō	līmitāvĕris	līmitāvĕrit	līmitāverĭmus	līmitāverĭtis	līmitāvĕrint
passivo	presente	līmitor	līmitāris, līmitāre	līmitātur	līmitāmur	līmitāmĭnī	līmitantur
	imperfetto	līmitābar	līmitābāris, līmitābāre	līmitabātur	līmitābāmur	līmitābāmĭnī	līmitābantur
	futuro semplice	līmitābor	līmitābĕris, līmitābere	līmitābĭtur	līmitābĭmur	līmitābimĭnī	līmitābuntur
	perfetto	participio passato (līmitātus) seguito dall’indicativo presente di sum līmitātus sum līmitātus es līmitātus est līmitātī sumus līmitātī estis līmitātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (līmitātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum līmitātus eram līmitātus erās līmitātus erat līmitātī erāmus līmitātī erātis līmitātī erant
	futuro anteriore	participio passato (līmitātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum līmitātus erō līmitātus eris līmitātus erit līmitātī erimus līmitātī eritis līmitātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	līmitem	līmitēs	līmitet	līmitēmus	līmitētis	līmitent
	imperfetto	līmitārem	līmitārēs	līmitāret	līmitārēmus	līmitārētis	līmitārent
	perfetto	līmitāvĕrim	līmitāvĕris	līmitāvĕrit	līmitāverĭmus	līmitāverĭtis	līmitāvĕrint
	piuccheperfetto	līmitāvissem	līmitāvissēs	līmitāvisset	līmitāvissēmus	līmitāvissētis	līmitāvissent
passivo	presente	līmiter	līmitēris, līmitēre	līmitētur	līmitēmur	līmitēmĭnī	līmitentur
	imperfetto	līmitārer	līmitārēris, līmitārēre	līmitārētur	līmitārēmur	līmitārēminī	līmitārentur
	perfetto	participio passato (līmitātus) seguito dal congiuntivo presente di sum līmitātus sim līmitātus sis līmitātus sit līmitātī simus līmitātī sitis līmitātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (līmitātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum līmitātus essem līmitātus essēs līmitātus esset līmitātī essēmus līmitātī essētis līmitāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	līmitā	—	—	līmitāte	—
	futuro	—	līmitātō	līmitātō	—	līmitātōte	līmitantō
passivo	presente	—	līmitāre	—	—	līmitāminī	—
	futuro	—	līmitātor	līmitātor	—	līmitāminor	līmitantor